Wikipedia:Olayama

Moroi ba Wikipedia
Ae ba navigasi Ae ba wangalui
Wikipedia Nias
ensiklopedia nifalului zato ba li Niha.
No so 1.670 ngawua zura.
Oguna'ö nahia yaŵa ba högö zura (faigi gambara ) ba wangalui hadia ia.

Fa'anö zura si bohou

Halö templat zura si faudu ba Formulir wanura
Moguna inspirasi? So gangolifa zura sinangea mu'a'asogö ba da'a. Baero da'ö so göi ngawalö zura si lö tesöndra ba da'a.

Sura amilita

Ndreŵa ma zui deŵa (dialek Nias Utara) ya'ia da'ö no sambua wökhö guli sasese sibai tesöndra ba niha. No oroyo-royo la'a-la'ania ba taraso anaukhu-naukhu ma zui afökhö-fökhö na tetuli ia. Abölö oya tesöndra ia ba mbawa, hulu ba ba mbagi. Heŵa'ae lö dalu-dalu ndreŵa, ba hiza tola lö abölö tedou ia na ö'o'ö zi no musura ba da'e. Na itugu afökhö ia ba tola möi mu'öli "dalu-dalu" moroi ba apotik, heŵa'e dalu-dalu andre lö ifadöhö ia. Na itugu töra wa'abölönia ba si lö tola lö'ö ae ö'ondrasi samösa doto (Baso dohu-tohunia)

Gambara amilita

Logo kamus Li Niha si so ba nia.wiktionary.org. Moroi ba ngawalö hurufo si so ba da'ö tola mubaso töra 11 ngawua wehede!

Salua föna

Salua ba föna ba mbaŵa si sara:
  • 01/01/1916: Si föföna sibai te'oguna'ö ndro ni'okafu'ö ba niha (to'ölö lafotöi ia transfusi) nifalua The Royal Army Medical Corps.
  • 01/01/2007: Atoru tou göfa sihombo Adam Air 574 ba Selat Makassar. Oi mate fefu 102 niha si so bakha.
  • 03/01/1946: Ibu kota RI mufawu'a moroi ba Jakarta möi ba Yogyakarta börö wa'atohare ndra saradadu ndra sifao awö khö Belanda ba Jakarta.
  • 03/01/1996: Motorola StarTAC, telefon nifatö'ö si föföna sibai si lö mangoguna'ö kabel tebörögö lafamawa.
  • 04/01/2004: Köfa fangosili mbanua si yaŵa sotöi Spirit okhöta NASA tohare ba Mars.
  • 07/01/1927: Fahuhuosa telefon internasional si föföna sibai moroi ba New York City lumalö ba London.
  • 07/01/1965: Iröi PBB Indonesia aefa tobali Malaysia anggota Dewan Keamanan PBB.
  • 09/01/1951: Tebokai resmi gödo PBB ba New York City.
  • 09/01/1968: Köfa fangosili mbanua si yaŵa okhöta Amerika Serikat sotöi Surveyor-7 tohare ba mbaŵa. Köfa andre si lö fao ono göfa.
  • 10/01/1946: Rafe sebua PBB si föföna sibai mufalua ba London, Inggris. Sangosalahi 51 negara fao ba rafe andre.
  • 13/01/2021: Wikipedia Li Niha tefa'olo resmi, me no aefa 6 waŵa ba zosou'a (inkubator).
  • 15/01/2001: Wikipedia si föföna sibai ba li Inggris tefa'olo resmi.
  • 20/01/1078: Presiden Soeharto mombatogö 7 zura duria dua migu wa'ara: Kompas, Sinar Harapan, Merdeka, Pelita, The Indonesian Times, Sinar Pagi ba Pos Sore.
  • 30/01/1948: Mate Mahatma Gandhi nibunu samösa ekstremis Hindu.

Hadia ö'ila?

Hadia ö'ila
  • wa Wikipedia faoma Wiktionary tobali resmi me 11 Januari 2021 awö wa ha önö waŵa aefa tebörögö ia, abölö alio moroi ba li bö'ö?
  • wa Wikipedia faoma Wiktionary tola tefa'anö börö Program Pengembangan Bahasa Nias 2020-2025 nibörögö me baŵa si önö 2020?
  • wa Wikibuku, Wiktionary ba Wikipedia no tobali tölu ngawua halöŵö si tobali lala ba wondrou'ö Li Niha ba mbolokha digital?
  • wa ba Wikibuku Nias so göi nifotöi WikiYunior sangowuloi ngawalö nibaso si faudu labaso ya'ira iraono si 5-12 ndröfi?

Halöŵö bö'ö Wikimedia

Wikipedia andre no nihönagö Wikimedia Foundation, sambua amaota si lö mangalui hare. Baero ba Li Niha so na sa Wikipedia ba Li Indonesia ba ba ngawalö li bö'ö ba Indonesia simane: Aceh, Bali, Banjar, Banyumasan, Bugis, Gorontalo, Jawa, Madura, Melayu, Minangkabau, Sunda, ba Tetun.

Baero Wikipedia ba so göi na sa proyek tanö bö'ö multi-bahasa khö Wikimedia Foundation:

Wikimedia Commons Commons
Girö-girö media
Wiktionary Wiktionary
Kamus
Wikisource Wikisource
Ngawalö gumbu
Wikinews Wikinews
Ngawalö duria
Wikibooks Wikibooks
Ngawalö mbuku
Wikiquote Wikiquote
Ngawalö gamaedola
Wikispecies Wikispecies
Ngawalö spesies
Wikiversity Wikiversity
Ngawalö wamomaha
Wikivoyage Wikivoyage
Ngawalö wanörö
Wikidata Wikidata
Wikidata
Meta-Wiki Meta-Wiki
Koordinasi Wikimedia
MediaWiki MediaWiki
Software Wiki