Wikipedia:Olayama

Moroi ba Wikipedia
(Saekhu moroi ba Olayama)
Ae ba navigasi Ae ba wangalui
Wikipedia Nias
ensiklopedia nifalului zato ba li Niha.
No so 1.675 ngawua zura.
Oguna'ö nahia yaŵa ba högö zura (faigi gambara ) ba wangalui hadia ia.

Fa'anö zura si bohou

Halö templat zura si faudu ba Formulir wanura
Moguna inspirasi? So gangolifa zura sinangea mu'a'asogö ba da'a. Baero da'ö so göi ngawalö zura si lö tesöndra ba da'a.

Sura amilita

Harimbale ba Berlin, Jerman.
Harimbale ba Berlin, Jerman.
Harimbale no sambua ngaluo wogale, me owulo ndra sogale ba ngaluo ba ba zi sambua nahia si no tehonogöi, irege tola möi niha sato wowöli gofu hadia ia zoguna khöra ero migu. Laŵaö ia pasar mingguan ba Li Indonesia ma Wochenmarkt ma zui Flohmarkt ba Li Jerman. Ba ginötö föna ha ngaluo harimbale andre ginötö wa owulo niha sato, börö da'ö möi niha tenga ha ba wowöli soguna khöra ba hiza göi ba wanöndra oya ngawalö sangomusoi'ö tödö. Börö da'ö oya zalua ba zi fasui harimbale. So zi famai bola ma voli. So zanunö-nunö ba so göi lafo wemanga. So zi famai ba so göi zangai rafe niha sato. Itaria na i so göi zikola wanunö. Börö da'ö ato niha si möi ba harimbale ena'ö tola omuso dödöra. Tola börö me fakese ba nawö-nawöra ma zui börö wamaisa ma na i börö wamadu tuo. Asese alua wa fasöndra niha ba harimbale ba si to'ölönia börö zimabu wamadu tuo ma agu. (Baso dohu-tohunia)

Gambara amilita

Omo sagadudu börö ndruru danö sebua ba Danö Niha, 28 Maret 2005. Börö ndruru da'ö oya nomo sadudu ba arakhagö 1000 niha mate. Aefa ndruru tohare wanolo moroi ba zi sagörö ulidanö, irege mufuli mufasindro oya nomo mangawuli ma zui mu'otomosi bohou, te'a'azökhi lala ba ato ndraono nitolo ba wanohugö sekolara.

Salua föna

Da'a tou zalua ba zi lalö ba mbaŵa si tölu.
  • 02/03/2020: kasus si föföna virus korona ba Indonesia me göna virus darua niha ba Depok
  • 13/03/2013: tefili Jorge Mario Bergoglio tobali Paus Fransiskus
  • 10/03/2006: irugi Mars köfa Mars Reconnaissance Orbiter nifa'ohe'ö NASA, Amerika
  • 28/03/2005: Ndruru danö sabölö-bölö alua ba Danö Niha (8,7 SR). Oya tekiko nomo niha ba töra 1000 zi mate.
  • 06/03/1971: edisi si föföna Majalah Tempo terbit
  • 05/03/1933: möna partai Hitler 43.9% same lala khönia tobali diktator
  • 06/03/1902: tefasindro klub sepak bola Real Madrid
  • 31/03/1889: te'owasaini wamasindro menara Eiffel ba Paris
  • 07/03/1876: mowua halöŵö Alexander Graham Bell ba wamazökhi telefon irege tola fahuhuo niha faoma telefon si föföna sibai

Hadia ö'ila?

Hadia ö'ila
  • wa kamus fondrege atua (Niasch-Maleisch-Nederlandsch Woordenboek, 1887) nifa'anö J.W. Thomas awö E.A. Taylor Weber no famo'eluaha li Niha ba li Melayu?
  • wa kamus aefa da'ö (Niassisch-Deutsches Wörterbuch, 1905) nifa'anö Heinrich Sundermann no famo'eluaha li Niha ba li Jerman si so göi bakha li Niha raya?
  • wa kamus niraka aefa da'ö (Kamus Li Niha Nias - Indonesia, 2011) nifa'anö Apolonius Lase no famo'eluaha li Niha ba li Indonesia?
  • wa kamus Wikikamus Nias nifa'anö zato no famo'eluaha ba li Niha? Wikikamus no göi mufa'anö ena'ö li Niha tobali sambua li ba mbolokha digital.

Halöŵö bö'ö Wikimedia

Wikipedia andre no nihönagö Wikimedia Foundation, sambua amaota si lö mangalui hare. Baero ba Li Niha so na sa Wikipedia ba Li Indonesia ba ba ngawalö li bö'ö ba Indonesia simane: Aceh, Bali, Banjar, Banyumasan, Bugis, Gorontalo, Jawa, Madura, Melayu, Minangkabau, Sunda, ba Tetun.

Baero Wikipedia ba so göi na sa proyek tanö bö'ö multi-bahasa khö Wikimedia Foundation:

Wikimedia Commons Commons
Girö-girö media
Wiktionary Wiktionary
Kamus
Wikisource Wikisource
Ngawalö gumbu
Wikinews Wikinews
Ngawalö duria
Wikibooks Wikibooks
Ngawalö mbuku
Wikiquote Wikiquote
Ngawalö gamaedola
Wikispecies Wikispecies
Ngawalö spesies
Wikiversity Wikiversity
Ngawalö wamomaha
Wikivoyage Wikivoyage
Ngawalö wanörö
Wikidata Wikidata
Wikidata
Meta-Wiki Meta-Wiki
Koordinasi Wikimedia
MediaWiki MediaWiki
Software Wiki