Hambu-hambu

Moroi ba Wikipedia
Hambu-hambu (Tongkol)
Tongkol, Euthynnus affinis
moroi ba Jakarta
Klasifikasi ilmiah
Kingdom:
Animalia
Filum:
Chordate
Kelas:
Actinopterygii
Order:
Perciformes
Famili:
Scombridae
Genus:
Euthynnus
Spesies:
E. affinis
Nama binomial
Euthynnus affinis
(Cantor, 1849)
Sinonim

Thynnus affinis Cantor, 1849[2]
Euthunnus yaito Kishinouye, 1915;
Wanderer wallisi Whitley, 1937;
Euthunnus affinis affinis Fraser-Brunner, 1949;
Euthunnus affinis yaito Fraser-Brunner, 1949;
Euthunnus alletteratus affinis Beaufort, 1951;
Euthunnus wallisi Whitley, 1964.

Hambu-hambu (Euthynnus affinis) ya'ia da'ö i'a sauri ba nasi moroi ba ngafu Scombridae. No mu'anöröi ba wetaro nasi si lö abakha sibai ba Indo-Pasifik Barat, hambu-hambu andre, sambua ngawalö gi'a zasese lagaini sangalui i'a ba nasi, ba hambu-hambu andre, oya ba nasi Indonesia ofeta ba Danö Niha. Ba fasa ba zi sagörö ulidanö, hambu-hambu andre latötöi faoma töi kawakawa, little tuna, mackerel tuna, mazui false albacore.

Fangi'ila (Pengenalan)[bulö'ö | bulö’ö kode]

I'a si lö ebua ba si lö ide-ide, fondrege wa'anaunia so ba zi 100 seti ma samete,FL (fork length), ba sindruhunia sito'ölönia ma sifagölötö ha ba zi 60 cm. Töla hulu gi'a andre, owuge'e araidö-raidö, ba hulö so ma'ifu zafusi, ba talu so zokhoi-khoi, ba la'a-la'ania awuzi-wuzi. Ba hiza hambu-hambu andre, löhadöi huna-huna. Hiza hewa'ae simanö da'ö, ba so göi zohuna-huna sauri ba wetaro corselet faoma ‘'gurat sisi. [3]

Ifö gi'a da'a no'ide-ide, salere. Khoi-khoi ma sisir saring so ba 29-34 (berjumlah 29-34) ba giwo-iwo, moroi ba högö. Fere-fere siföföna si so ba hulu, so ba zi 11-24 rozi ndroinia, fere-fere sidua, sahatö ba fere-fere si'oföna, so ya'i gotalua ma'ifu. Fere-fere si so ba naha tanöbö'ö, so dombua zitedou ma (flaps) ba gotalua were-fere zi so ba dalu. Fere-fere sigide-ide (finlet) 8-10 ngawua si so ba dölahulu, ba so 6-8 buah sahatö ba gi'o.[3]

Sito'ölö Nifalua Hambu-hambu (Agihan dan kebiasaan)[bulö'ö | bulö’ö kode]

Ngawalö hambu-hambu simane Tongkol como tesöndra ba nasi sanaukhu-naukhu ba Indo-Pasifik Barat, ya'ia da'ö ba nasi Samudera Hindia ibörötaigö ba zi'anörö'ö ba Afrika Selatan, Somalia, Laut Merah, Laut Arab, ilau ia ofeta ba India, ba Asia Tenggara faoma ba Indonesia, ofeta ba wetaro gaekhula Australia; ilau ia ba Samudera Pasifik, ilau ia miyöu ba nasi Jepang fetaro raya, miraya ofeta gatumbukha ba Austraila, faoma ba gatumbukha ba hulo si so ba Pasifik ofeta Hawaii faoma Kepulauan Marquesas.[4] I'a da'a epipelagis faoma neritik, ya'ia da'ö sangiagö asi sebolo ba wa'aukhu 18°-29 °C. Hulö gi'a tuna tanöbö'o, ngawalö da'a asese mongawawa orudu ba zisambua ngawawa soya sifagölö wa'egesolo fefu. Simane Thunnus albacares side-idenia, Katsuwonus pelamis, Auxis sp., simanö göi Megalaspis cordyla, si so ba zisambua ngawawa ba si ba zi 100 ofeta 5.000 rozi gi'a.[4]

Tongkol como lö ifili-fili gönia, i'a guro, cumi-cumi simanö göi sotong, ba i'a tanöbö'ö. Ba ginötönia, hambu-hambu andre i'a ia göi faoma i'a setuhuk ba i'a cucut.[4]

Baŵa wa'oya hambu-hambu andre, oi fabö'ö dozi banua. Simane ba Afrika Timur I'onarai baŵa si sara ofeta bawa si önö; ba Filipina ba mbawa sitölu ofeta baŵa silima; ba Indonesia ba mbawa Siŵalu ofeta baŵa sifulu, ba Kepulauan Seychelles, ba mbaŵa sifulu ofeta ba mbaŵa si lima.[4]

Fangoguna'ö (Pemanfaatan)[bulö'ö | bulö’ö kode]

Hambu-hambu sambua ngawalö gi'a nigaini ndra sifagai ba zi so ba zi sagörö ulidanö. Hambu-hambu simane Tongkol como soya nigaini ba Filipina, Malaysia, faoma Pakistan; na ba India I'a da'a no sambua gi'a soharago sibai.[4] Fangoguna'ö ba zisagörö ulidanö gi'a da'a moroi ba zinura 8 negara (dari catatan 8 negara) me döfi si 1975 ofeta döfi si 1981 so ba zi 44-65 ribu ton ero döfi, ba hiza lö aoha wa'amanöi wangoguna'ö ya'ia ofeta 84 ribu ton me döfi 1977.[4] Ba na tefaigi ba gotalua ndröfi si 1990-1995, moroi ba wamareta Perikanan ma Statistik Perikanan ba moroi ba FAO la sura so ba zi 90.987 ofeta 111.996 ton.[3] Ba no so sa'ae naha ba wo bokai hambu-hambu andre ma lamane pelabuhan pendaratan tongkol si no lahogö ba Indonesia, simane ba Manado, Padang, Cilacap, Tegal, ba sogöi ba Sumenep.[5]

I'a da'a sito'ölönia na lara'u ia ba fao ba gi'a tanöbö'ö. Fakake ni'oguna'ö ba wondra'u hambu-hambu andre ya'ia da'ö fuka insang ma ba li Indonesia jaring insang, faoma pancing tonda. Fa'itaria i'a da'a aekhu ia ba pukat pantai mazui pancing rawai.[4]

Hambu-hambu lafamawa nagamaudu lö ara sibai aefa lagaini, ba tola göi la irö'ö mangoguna'ö esi ena'ö mangabe'e, ba so ni be'e ba mbele-bele ma dikalengkan. Ba oya göi hambu-hambu andre ni'oköli'ö.[3] Nagole hambu-hambu andre, sökhi sibai, ba no oya wamala gö nihaogö niha.[4]

Umbu[bulö'ö | bulö’ö kode]

  1. Collette, B., S.-K. Chang, W. Fox, M. Juan Jorda, N. Miyabe, R. Nelson, & Y. Uozumi. 2011. Euthynnus affinis. In: IUCN 2012. IUCN Red List of Threatened Species. Version 2012.2. <www.iucnredlist.org>. Downloaded on 17 October 2012.
  2. Cantor, T.E. 1849. J. Asiatic Soc. Bengal, 18(2): 1088-1090
  3. 3,0 3,1 3,2 3,3 2001. FAO Species Identification Guide: The Living Marine Resources of The Western Pacific. Vol. 6[pranala nonaktif permanen]: 3732. Food and Agriculture Organization, Rome. ISBN 92-5-104587-9
  4. 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 4,5 4,6 4,7 1983. FAO Species Catalogue. Vol. 2. Scombrids of the world. An annotated and illustrated catalogue of tunas, mackerels, bonitos and related species known to date. FAO Fish. Synop. , (125) Vol.. 2: 33-34. ISBN 92-5-101381-0
  5. 1987. Laut Nusantara. Penerbit Djambatan, Jakarta. Hal. 297. ISBN 979-428-045-3