Ö'ö

Moroi ba Wikipedia
ö'ö Jepang,Gekko japonicus

Ö'ö ma Gö'ö aurifö sauri ba Danö Niha. Ö'ö andre ba li Indonesia, asese lakaoni ia faoma fanötöi Tokek ngafu moroi ba giliŵi, sanaba ba samatumbu'ö i'onia (autotomi), ha ya'i, ö'ö abölö ebua ia moroi ba giliŵi. Uli hulu gö'ö andre mo huna-huna ma lamane ba li wamahaö sisik-sisik granular saraidö-raidö si muledo yaŵa ba gulinia. Ono hörö tebura baero ma'ifu, ba hulö moragi-ragi mbewe hörönia. Tuturu kahe föna furi afönu te'oli, sebolo gamaudu mbalö duturunia ba itaria so zi so uli ba gotalua duturunia. Sa'ania fetaro ba mbalö duturu tanötou. Lalu'a duturunia andre so misa khönia wanolo samalemba na ilau manöi ma manana nitötöi faoma scansor, da'a moguna khönia ena'ö lö atoru ia sitou na so ia ba hogu geu ma nahia salaŵa.

Ö'ö andre, mo möi baero na arakhagö bongi ma numalö ba wa'abongi. Sikhala gaurifö da'a asese moli, ba hiza itaria he göi ba zima'ökhö. Fetaro gö'ö andre, la'iagö ba dögi geu ba gatua, ba zi so kara, ba hiza oya göi ira ba zifasui ba zi so niha simane ba lote, furi lamari ma zui ba naha sogömi-gömi ba nomo. Ö'ö la'alui göra simane aurifö sohombo-hombo side-ide simane di, ba so ira göi simanga keleŵazi ba ngawali zaliŵa-liŵa side-ide. Ö'ö si'alawe mangadulo, ifetaro gadulonia gamaudu mbewe döginia, irege heza nahiania mangadulo, ba lago'ö si'alawe tanöbö'ö wangadulo ba nahia sifagölö.

Omböila[bulö'ö | bulö’ö kode]

  • Lö musura nasa

Habitat[bulö'ö | bulö’ö kode]

  • Lö musura nasa


Kultivasi[bulö'ö | bulö’ö kode]

  • Lö musura nasa

Fangoguna'ö[bulö'ö | bulö’ö kode]

  • Lö musura nasa

Faniaga[bulö'ö | bulö’ö kode]

  • Lö musura nasa

Onönöta[bulö'ö | bulö’ö kode]

  • Lö musura nasa

Basoŵa[bulö'ö | bulö’ö kode]

  • Lö musura nasa

Khai-khai baero[bulö'ö | bulö’ö kode]

  • Lö musura nasa

Umbu[bulö'ö | bulö’ö kode]

Sura andre awena börö zura nasa. Moguna munönö ba mubönökhi nösinia.
Wikipedia no halöŵö nifalului zato.
Tolo Wikipedia ba wanohugö wanura ya'ia, na so khöu onönöta nösi. Saohagölö.